Cik daudz ūdens jūsu kultūraugam vajag šonedēļ?
Aprēķināts pēc laika prognozes jūsu vietai un pēc FAO-56, tās pašas metodes, ko izmanto FairGrow platforma.
Ja neizvēlaties paši, mēs aptuveni nosakām jūsu vietu pēc interneta savienojuma. Tā ir pilsēta, nevis adrese, un mēs šim nolūkam neko papildus nesaglabājam. „Mana precīzā atrašanās vieta” lūdz atļauju jūsu pārlūkam un izmanto jūsu atrašanās vietu tikai šim aprēķinam.
Izvēlieties tuvāko variantu. Pēc tam visu vēl varat pielāgot.
No atbildes līdz noteikumam, kas pats laista
Rīkkopa rēķina vienai nedēļai. Platforma rēķina katru dienu no jauna, ņemot vērā jūsu sensoru un prognozi, un laista tikai tad, kad augsnes mitruma krājums ir izsmelts un lietus nav gaidāms.
Jūsu automatizācija YAML formātā
Ielīmējiet to platformas sadaļā Automatizācijas. Dzinējs piesaista parauga nosaukumus jūsu sensoram un krānam un parāda, ko tieši tas piesaista, pirms kaut kas tiek palaists. Formāts ir tāds pats kā Home Assistant, tāpēc to varat arī pārnest no turienes.
Ūdens vajadzība atšķiras pa augšanas stadijām
Jauns augs dzer maz, ziedošs augs visvairāk, un nogatavošanās laikā vajadzība atkal samazinās. Noklikšķiniet uz stadijas.
Augsne nosaka, cik bieži laistīt, nevis cik daudz
Cik daudz ūdens patērē jūsu kultūraugi, atkarīgs no laika apstākļiem un kultūrauga. Augsne nosaka, cik daudz no tā tā spēj uzkrāt, un līdz ar to, cik bieži jālaista un cik daudz katrā reizē.
Smilts, viegla augsne
Notur maz ūdens, aptuveni 50 līdz 110 mm uz metru sakņu zonas, un barības vielas viegli izskalojas.
Tātad: mazas devas, bieži.
Mālsmilts, jaukta augsne
Labi notur ūdeni, bet liekais ūdens tomēr iztek cauri. Piedod lielāko daļu laistīšanas kļūdu.
Tātad: vidējas devas, regulāri.
Māls, smaga augsne
Spēj uzkrāt daudz ūdens, bet uzsūc to lēni. Pārāk daudz uzreiz rada peļķes un skābekļa trūkumu saknēm.
Tātad: lielākas devas, retāk un lēnām.
Nezināt, kāda jums ir augsne? Divi testi
Lentes tests
Samitriniet sauju augsnes, samīciet to un spiediet starp īkšķi un rādītājpirkstu uz augšu, veidojot lenti.
- Sabirst, jūtas graudaina: smilts.
- Īsa, trausla lente, īsāka par 2,5 cm: mālsmilts.
- Gara, lokana un lipīga lente, garāka par 5 cm: māls.
Burkas tests
Piepildiet stikla burku par trešdaļu ar augsni, papildiniet ar ūdeni un pilienu trauku mazgāšanas līdzekļa, sakratiet un atstājiet uz 48 stundām. Apakšā nosēžas smilts, virs tās putekļu daļiņas (silts), augšā māls. Slāņu biezums parāda attiecību.
Kā rīkkopa rēķina
Katru soli var pārbaudīt. Kur mēs aplēšam, mēs to pasakām.
- Laiks jūsu vietā. References iztvaikošana ETo (FAO Penman-Monteith), lietus un temperatūra nākamajām septiņām dienām no DWD ICON modeļa, izmantojot mūsu pašu laika serveri. Izvēloties mēnesi: 2025. gada vidējie rādītāji jūsu vietā no ERA5. [1] [10] [11]
- Kultūraugs. Kultūrauga iztvaikošana ETc = ETo × Kc, ar Kc katrai augšanas stadijai no FAO-56 12. tabulas. Ārā mēs koriģējam Kc atbilstoši vējam un gaisa mitrumam (Eq. 62). [1]
- Zem stikla. Siltumnīca caurlaiž aptuveni 70% saules gaismas, tāpēc rēķinām ar 0,7 × ETo ārā. Substrātam pieskaita 20 līdz 30% drenāžas. [6] [7]
- Lietus. Ne viss lietus tiek ieskaitīts. Lietus, kas mazāks par 0,2 × ETo, tajā pašā dienā iztvaiko no augsnes (FAO-56, 8. nodaļa). Vidējam mēnesim izmantojam FAO/AGLW formulu no CROPWAT. [1] [12]
- Augsne. Pieejamais ūdens TAW un viegli pieejamais ūdens RAW no FAO-56 Eq. 82/83 un 19. tabulas. Pilienveida apūdeņošanā skaitās tikai samitrinātā daļa (20. tabula). Saknes aug līdzi stadijai. [1] [9]
- Sasāļošanās un siltums. Ražas zudumi sāls dēļ pēc Maas un Hoffman, grāddienas pēc McMaster un Wilhelm. [3] [4]
Visi avoti
- Allen, R.G., Pereira, L.S., Raes, D. & Smith, M. (1998). Crop evapotranspiration: guidelines for computing crop water requirements. FAO Irrigation and Drainage Paper 56. FAO, Roma. fao.org/4/x0490e. Eq. 6, 62, 82/83 un tabulas 12, 19, 20, 22.
- Monteith, J.L. (1965). Evaporation and environment. Symposia of the Society for Experimental Biology, 19, 205-234.
- Maas, E.V. & Hoffman, G.J. (1977). Crop salt tolerance: current assessment. Journal of the Irrigation and Drainage Division (ASCE), 103(IR2), 115-134.
- McMaster, G.S. & Wilhelm, W.W. (1997). Growing degree-days: one equation, two interpretations. Agricultural and Forest Meteorology, 87(4), 291-300. doi:10.1016/S0168-1923(97)00027-0
- Meier, U. (red.) (2001). Growth stages of mono- and dicotyledonous plants. BBCH Monograph, 2. izdevums. doi:10.5073/20180906-074619
- Stanghellini, C. (1987). Transpiration of greenhouse crops: an aid to climate management. Disertācija, Vāgeningenas Lauksaimniecības universitāte. doi:10.18174/202121
- Katsoulas, N. & Stanghellini, C. (2019). Modelling crop transpiration in greenhouses: different models for different applications. Agronomy, 9(7), 392. doi:10.3390/agronomy9070392
- Ayers, R.S. & Westcot, D.W. (1985). Water quality for agriculture. FAO Irrigation and Drainage Paper 29 Rev.1, Roma.
- Saxton, K.E. & Rawls, W.J. (2006). Soil water characteristic estimates by texture and organic matter for hydrologic solutions. Soil Science Society of America Journal, 70(5), 1569-1578. doi:10.2136/sssaj2005.0117
- Deutscher Wetterdienst, ICON modelis, izmantojot Open-Meteo (open-meteo.com), FairGrow serverī.
- Hersbach, H. et al. (2020). The ERA5 global reanalysis. Quarterly Journal of the Royal Meteorological Society, 146(730), 1999-2049. doi:10.1002/qj.3803
- Smith, M. (1992). CROPWAT: a computer program for irrigation planning and management. FAO Irrigation and Drainage Paper 46, Roma. Efektīvie nokrišņi pēc FAO/AGLW formulas.
Godīgi par ierobežojumiem
Rozes, dekoratīvie augi, garšaugi un dīgsti FAO-56 nav iekļauti; to sakņu dziļums un sāls panesība ir pamatotas aplēses no radniecīgiem kultūraugiem. Laika prognoze attiecas uz dažus kilometrus lielu šūnu, nevis uz jūsu lauku, un rīkkopa nezina, cik mitra ir jūsu augsne šobrīd. Tāpēc izmantojiet rezultātu kā sākumpunktu. Augsnes mitruma sensors mēra, kas notiek patiesībā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir Growers Toolbox?
Aprēķinu palīgs, kas parāda, cik daudz ūdens jūsu kultūraugiem vajag šonedēļ, cik bieži laistīt un cik daudz katrā reizē. Tas rēķina pēc laika prognozes jūsu vietai un pēc FAO-56, tās pašas metodes, ko izmanto FairGrow platforma. Konts nav vajadzīgs.
Kā rīkkopa zina, kur es atrodos?
Kamēr jūs paši neko neizvēlaties, mēs aptuveni nosakām jūsu vietu pēc interneta savienojuma. Tas dod pilsētu, nevis adresi, un mēs šim nolūkam neko papildus nesaglabājam. Ja tas nav pareizi, meklējiet savu apdzīvoto vietu vai ļaujiet pārlūkam nodot jūsu precīzo atrašanās vietu. To izmantojam tikai aprēķinam.
Kāpēc rīkkopa dažreiz saka, ka man nav jālaista?
Ārā tiek ņemts vērā gaidāmais lietus. Ja šonedēļ nolīs vairāk, nekā jūsu kultūraugs iztvaiko, laistīt vajag tikai tad, ja augsne jau tagad ir sausa. To rīkkopa nevar redzēt, bet augsnes mitruma sensors var.
Kāpēc rīkkopa zem stikla rēķina citādi?
Siltumnīcā ienāk mazāk saules gaismas, un tur nelīst. Tāpēc rēķinām ar aptuveni 70% no iztvaikošanas ārā. Ja audzējat substrātā, jūs vairākas reizes dienā dodat mazas devas ar 20 līdz 30% drenāžu, un rīkkopa to arī ņem vērā.
Cik precīzs ir rezultāts?
Tas ir pamatots sākumpunkts, nevis mērījums. Prognoze attiecas uz dažus kilometrus lielu apgabalu, un sakņu dziļums un augsne katrā laukā atšķiras. Lapā katram solim norādīts, kādu avotu izmantojam un kur aplēšam.
Vai FairGrow to var darīt automātiski?
Jā. Sadaļā Automatizācijas tas pats aprēķins notiek katru dienu, ņemot vērā jūsu sensoru un prognozi. Noteikums laista tikai tad, kad augsnes mitruma krājums ir izsmelts un lietus nav gaidāms. Iepriekš redzamais YAML ir tā sākums.